REC
Būt par sava ceļa gājēju...
Katram, ko var sastapt tunelī ikdienas, ir savs stāsts.
Tas ir stāsts par uzdrīkstēšanos sekot savai sirdij, neklausoties apkārtejo cilvēku nosodījumā, ka tunelis ir necilākā vieta, ko saukt par savām otrajām mājām.
Kāda bulciņu veikala īpašniece ar lepnumu acīs stāstīja, kā pie viņas varot iegādāties pašas svaigākās bulciņas, kā ārzemnieki ir iemīļojuši viņas veikaliņu, kā izkarojusi, lai iepretim viņas veikalam nebūtu zagļu.
Lindas stāsts
Kāda vijolniece dalījās sāpēs, ka viņas paziņas smējušies par to, kas tas tāds darbs spelēt tunelī ir, un priekos, ka tieši šeit iepazinusies ar biedējošu rokeru bandu, kas uzņēmuši viņu spēlēt savā lokā.
ES BŪŠU SPRĪDĪTIS
Cilvēkiem ir paradums vienmēr būt steigā,un daudziem rīdziniekiem ikdienas maratons ved caur tuneli, kas savieno ne tikai Rīgas daļas, bet arī cilvēku sirdis.
Šeit ir kas vairāk par asfaltētu ceļu. Tie ir cilvēki un tā ir viņu dzīve.
Kamēr viens velta pāris minūtes, lai nonāktu savā galamērķī, tikmēr otrs par savu galamērķi uzskata tuneli.
Kamēr cilvēki redz gaismu tuneļa galā, mēs to meklējam iekšā tuneļa sirdī - cilvēku sirsnībā un labsirdībā!
