abstrakcionisms

Abstrakcionisma meistaru mākslinieciskā darbība izpaudās trijos aspektos:

emocionāli ekspresīvajā (spontāni topošajā),
ģeometriskajā (racionāli ievirzītajā)
metafiziski orientētajā aspektā.

Eiropā abstrakcionisms tika izkopts Parīzē, kas arī pēc Otrā pasaules kara vēl kādu desmitgadi saglabāja vadoša mākslas centra nozīmi. Abstrakcionisma attīstību 30.gados veicināja V.Kandinskis, P.Klē un P.Mondrians, bet pēc 1945.gada - tā saucamās abstraktās Parīzes skolas pārstāvji. Viņi attīstīja abstrakcionisma ekspresīvo paveidu.

Ekspresīvais abstrakcionisms

Vasilijs Kandinskis. 1923. Kompozīcija VIII

Abstrakcionistu nenoteiktības principi atspoguļojas darbu nosaukumos - tie nav konkrēti, ir mūzikas formu nosaukumi, vienkārši numuri u.c.

Pauls Klē. 1929. Uguns vakars

Tašisms

Ģeometriskais abstrakcionisms

Glezna par abstraktu nosaucama tad, ja tajā nav atpazīstams nekas no objektīvās pasaules, no realitātes, kas veido ikdienas dzīves vidi.

Tašisms (no franču vārda tache - traips), kuru aizsāk V.Šulcs, ir abstrakcionisma virziens, kurā par koloristisko vērtību tiek uzskatīti bezformīgi krāsas traipi - uzpludināti vai izšļakstīti uz audekla. Ar šo virzienu cieši saistīts un tam identisks ir action painting - darbības glezniecība, kuras spilgts pārstāvis ir Džeksons Polloks.

Piemēram, Ž.Matjē (1921) krāsas klāšanai izmantoja ne tikai otas, bet arī sukas, pātagoja audeklu ar krāsās iemērktiem auduma gabaliem. Matjē ar šādi radītiem komatiem, punktiem, līnijām, kā arī ar tīro krāsu traipiem un to kontrastiem tiecās izraisīt skatītājos asociatīvus priekšstatus par tautas un varas sadursmēm

Ekspresīvā abstrakcionisma aizsācējs ir Vasilijs Kandinskis.

Abstraktās kompozīcijas viņš uzskatīja par vissarežģītāko radošās enerģijas izpausmes formu: līnija ir garīgā sprieguma paudēja, katrai krāsai ir simboliska nozīme, piemēram, melnā simbolizē nāvi, baltā - dzimšanu, sarkanā - varonību utt.

Kandinskis centās panākt noskaņu, izkārtojot lokanas, smalkas līnijas un reizēm nenoteikti konturētus, reizēm izplūstošus krāsu laukumus, ar to bieži radot rotācijas ilūziju. Savām gleznām viņš izvēlējās brīvus nosaukumus - impresija, improvizācija, kompozīcija, kas savā starpā atšķīrās tikai ar hronoloģisko numerāciju.

Ģeometriskais abstrakcionisms, saukts arī par konkrēto mākslu, Eiropā sāka attīstīties 20. gs. trīsdesmitajos gados, ASV - pēc Otrā pasaules kara.

Šim abstrakcionisma virzienam raksturīgs ģeometrisku elementu izmantojums - horizontālas, vertikālas līnijas, kvadrāti, taisnstūri utt.

Viens no pazīstamākajiem ģeometriskā abstrakcionisma darbiem ir Pīta Mondriāna "Kompozīcija II ar sarkanu, zilu, dzeltenu".

Vasilijs Kandinskis. 1925. Dzeltens-Sarkans-Zils