Modernisms
20. gadsimta sākums
Virzieni
Fovisms
Fovisms ir pirmais avangarda mākslas virziens.
Fovismam bija raksturīgas vienkāršotas formas, spilgtas krāsas, biezi un plati krāsu triepieni, lieli tīras krāsas laukumi, biezas līnijas, ģeometriski neprecīzas līnijas, ikdienišķa darbu tematika.
André Derain, 1906, Charing Cross Bridge, London, National Gallery of Art, Washington, DC.
Kubisms
Kubisma pārstāvji krasi atteicās no tradicionālajām vērtībām un tehnikām.
Kubisma pārstāvji vēlējās uzsvērt audekla divas dimensijas, neradot ilūziju par dziļumu. Tiek izmantotas ģeometriskas figūras, neirastas kombinācijas un atteikšanās no perspektīvas, kas līdz šim bija dominējusi.
Pablo Picasso, 1914, Bowl of Fruit, Violin and Bottle, The National Gallery, London
Abstrakcionisms
Māksla, kurā tiek uzsvērta līniju, krāsu, toņu nozīme, tās būtība - neatkarība no darba līdzības ar apkārtējo pasauli.
Attīstīdamies dažādu iepriekšējo avangardistisko virzienu ietvaros un respektēdams to pieredzi, abstrakcionisms vistiešāk sevi izteica glezniecībā un grafikā. Šī virziena pārstāvji bija galīgi novērsušies no jebkādas formu atdarināšanas, no stāstījuma, no jebkāda radoša klasisko paraugu pārveidojuma, no formālisma, lineāla un cirkuļa.
Wassily Kandinsky, 1912, Improvisation 27 (Garden of Love II), The Metropolitan Museum of Art, New York.
Tulkojumā no latīņu valodas futurum nozīmē nākotne.
Futūrisma pamatā bija ideja, ka vecā pasaule ir noliedzama un tās vietā jārada jauna, kurā valdītu tehnika, ātrums un revolūcija. Mākslinieki attēloja objektu kustībā, mainot tā kontūras.
Kopaina tika saskaldīta, uzsvars likts uz ritmiem, krāsas un gaismas pretnostatījumiem.
Umberto Boccioni, Unique Forms of Continuity in Space (1913)
Ekspresionisms
Ekspresionisti attēloja dažādas izjūtas, kas valdīja sabiedrībā - šausmas, bailes, neglīto.
Ekspresionisti ar saviem darbiem informēja par cilvēka garīgās dzīves izpausmēm, par jaunās sabiedrības pretrunu radītajiem psihiskiem kropļojumiem un to sekām.
Alvar Cawén, Sokea soittoniekka (Blind Musician), 1922
Dadaistu darbiem nav nekādu kopīgu iezīmju. Darbības sākumā viņi meklēja iedvesmu ekspresionismā, kubismā, bet pēc laika radīja savu mākslu - antimākslu.
Nosaukums radās nejauši - kāds no grupas biedriem vārdnīcā atrada nenoteikta satura vārdu „dada”, kas tieši tādēļ likās pieņemams šim mākslas virzienam. Dadaisti centās novest līdz absurdam visas estētiskās vērtības, vērsās pret sabiedrības likumiem, morāli, reliģiju, ētiku.
Hannah Höch, Cut with the Dada Kitchen Knife through the Last Weimar Beer-Belly Cultural Epoch in Germany, 1919, Nationalgalerie, Staatliche Museen zu Berlin
Sirreālisms
Sirreālisms (no franču valodas - pāri realitātei stāvošs) sākumā bija literārs virziens.
Sirreālisms izveidojās, balstoties uz austriešu psihoanalītiķa Z.Freida atzinumiem par zemapziņas nozīmi cilvēka rakstura izpratnē. Tā pārstāvji - jaunie literāti - atdevās psihiskajam automātismam, proti, mēģinājumiem zīmējot vai runājot vai arī ar citiem iespējamiem līdzekļiem izpaust prāta nekontrolētās domas gaitu
Giorgio de Chrico Le mauvais génie d'un roi (The Evil Genius of a King), 1914–15, Museum of Modern Art, New York
Šodien brokastīs- modernisma idejas
Marcel Duchamp, 1917, Fountain
Edvard Munch, 1893, Scream
Piet Mondrian, 1930, Composition II in Red, Blue, and Yellow
Pablo Picasso, 1937, Portrait of Dora Maar
Max Ernst, 1923, Ubu Imperator
Jackson Pollock, 1954, White Light
