Filipo Tommazo Marineti:
"Mēs deklarējam, ka pasaules krāšņums ir bagātinājies ar jaunu skaistumu - ātruma skaistumu. [..] Vilciens ir daiļāks par Samotrākes Nīki".
Itāļu literāti, mūziķi un arhitekti bija nemierā ar to, ka māksla Itālijā tai laikā, kad jau sākās tās ekonomikas pacēlums, nespēja atbilstoši atsaukties uz izmaiņām dzīves raksturā. Sapņodami par jauno industriālo ēru, viņi aicināja izvest mākslu no muzeju tumsas, lai tā apliecinātu sevi visās laikmetīgajās dzīves nozarēs un uzrunātu skatītājus tam atbilstošā veidā
1910.gadā tika uzrakstīts futūrisma glezniecības manifests, kuru parakstīja tādi mākslinieki kā K.Karra (1881-1966), Dž.Balla (1871-1958) un V.Bočoni (1882-1916).
Joseph Stella, 1914, La Città Nuova. Particolare
Umberto Boccioni, 1913, Dinamismo di un ciclista,Gianni Mattioli Collection
Futūristi gleznās centās attēlot trokšņus - tos iedvesmoja pilsētas troksnis: rūpnīcu dunoņa, vilciena klaudzoņa, pūļa soļi, automobiļu riepu švīkstoņa
Lai parādītu skaņu, mākslinieki izmantoja rakstītu tekstu, kas papildināja gleznas kompozīciju.
Futūrisma mākslinieki izmantoja kubistu, bet krāsu kompozīcijās - neoimpresionistu pieredzi.
Atbilstoši piekoptajai programmai šī dzīves jaunā interpretācija bija saistīta ar militārisma cildinājumu.
Gerardo Dottori. 1923. Primavera Umbria
"Karš - vienīgā pasaules higiēna."
Tā vēstīja 1909.gada futūristu manifests.
Joseph Stella, 1919-20, Brooklyn Bridge, Yale University Art Gallery