Dadaisms
Antimāksla
Dadaisms radās 1916.gadā Šveicē mākslinieku emigrantu aprindās un eksistēja un šokēja sabiedrību līdz 1922.gadam, kad nemanot apsīka.
Pirmais pasaules karš un tā sekas iespaidoja māksliniekus. Viņi uzskatīja, ka sabiedrībā, kas mēdz slavināt cilvēka garīgās vērtības, bet pieļauj cilvēku iznīcību, nav iespējama radoša attīstība un darbība.
Dadaisti apliecināja sevi visos mākslas veidos. Viņi uzstājās ar aloģiskiem dzejoļiem, trokšņainu mūziku, improvizētām izrādēm un apzināti haotiskiem manifestiem. Izmantoja skrejlapas, plakātus un reklāmas, dinamiskas fotomontāžas, kurās tika apvienoti reālo priekšmetu un pieņemto priekšstatu sadrumstaloti fragmenti.
Nosaukums ir nejaušs vārdnīcā uziets vārds "dada", kā paši tā pielietotāji atzīst - tas var nozīmēt jebko un nenozīmē neko.
Marcel Duchamp "Fountain"
Antimākslas izveidotājs bija
francūzis Marsels Dišāns (1887-1969)
- Ņujorkas dadaistu grupas līderis.
Gleznošana tika aizstāta ar reālo priekšmetu eksponēšanu vai klasisko mākslas darbu pārveidošanu.
Dadaisti pārņēma kubistu radīto kolāžu, pārveidojot to par patstāvīgu tehniku, pielīmētos elementus nesavienojot ar gleznotajiem elementiem.
Dadaistu centri pastāvēja Ņujorkā, Cīrihē, Parīzē, Berlīnē, Ķelnē un Barselonā, kā arī ASV.
MarCel DUchaMp
"BiCycle whEel"
Dadaisma būtība:
-
jebkuriem līdzekļiem ir jāapgāž tradicionālie mīti par cilvēku, sabiedrības, civilizācijas humānismu,
-
viss ir jānoved līdz absurdam,
-
nekas nav svēts un neaizskarams - ne māksla, ne likumi, ne ētika un reliģijas.
Šis mākslas izstādē eksponētais pisuārs ar nosaukumu "Strūklaka" demonstrēja dadaistu uzskatu, ka par mākslu var pasludināt jebko - tāpat viss ir bezjēdzīgs.
Darbs, bez šaubām, izraisīja skandālu, bet tāds bija dadaistu mērķis. Iecienīta dadaistu izteiksmes forma bija kubistu radītā kolāžas tehnika, tikai atšķirībā no kubistiem dadaistu kolāžā nebija kopsakarību - tajā tika salikti jebkādi priekšmeti, piemēram, atkritumu kastes saturs, un tad kaut kā nosaukts.