fovisms

Maurice de Vlaminck, The River Seine at Chatou, 1906, Metropolitan Museum of Art

Mākslai, pēc fovistu domām, jābūt vienkārša ikdienas prieka nesējai.

Henri Matisse, Les toits de Collioure, 1905, oil on canvas, The Hermitage, St. Petersburg, Russia

Fovisms izveidojies Francijā un savu nosaukumu tas ieguva 1905.gada Rudens salona izstādē Parīzē, kurā piedalījās visi vienādi noskaņotie mākslinieki - novatori. A. Matiss, A. Derēns, A. Markē u.c. savos darbos bija tik tālu atkāpušies no ierastajiem krāsu risinājumiem, ka tika nievājoši nodēvēti par "mežonīgajiem zvēriem" (franču valodā "fauves"), no kā arī radies virziena nosaukums.

Fovisma pārstāvji gleznoja dažāda žanra gleznas - portretus, klusās dabas, ainavas u.c. Fovisma idejas saistīja tādus gleznotājus kā Albērs Markē, Moriss de Vlaminks, Žoržs Braks. Šī stila uzplaukums saistās ar 1905.-1907.gadiem, pēc tam fovisma pārstāvji pievērsās citiem mākslas virzieniem.

Andrē Derēns (1880-1954)

Franču gleznotājs, grafiķis, teātra dekorators, skulptors, keramiķis. Laikā no 1905.gada līdz 1906.gadam mākslinieks dzīvoja Lielbritānijā, kur uzgleznoja slavenās Temzas krastmalas, Tauera tilta un Haidparka ainavas. Šie darbi ir dekoratīvi, tos veido košu, kontrastējošu krāsu laukumu saskaņa.

1908.gadā Derēna gleznošanas stils mainījās Pola Sezana un agrīnā kubisma ietekmē - košo krāsu vietā tika izmantoti zaļie, brūnie, pelēkie toņi.

Moriss de Vlaminks (1876-1958)

Laikā no 1904.gada līdz 1908.gadam darbojās fovistu grupā un pievērsās košu krāsu pielietojumam. Vlaminks daudz ceļoja, tādēļ viņa darbos redzamas Londonas, Marseļas, Parīzes ainavas. Vlaminka daiļrades vēlākā posma darbiem raksturīga tumša krāsu palete.

Latvijā zināms fovisma virziena mākslinieks ir Ģederts Eliass (1887-1975).

Ģ. Eliass ir viens no izcilākajiem latviešu gleznotājiem. Viņa dzīve ritēja laikā, kad lieli vēsturiski notikumi vairākkārt mainīja Latvijas tautas likteni tāpat kā citu Eiropas tautu likteņus un nenoliedzami ietekmēja 20.gadsimta mākslas attīstību.

Eliass dzīves laikā radījis aptuveni 1000 eļļas gleznu un vairākus simtus akvareļu, zīmējumu un pasteļu, kuru lielākā daļa atrodas Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

Henri Matisse. Woman with a Hat, 1905. San Francisco Museum of Modern Art

Fovisma mākslinieki pasludinātos krāsu klājuma principus pielietoja arī portretu glezniecībā - krāsas ir spilgtas, tīras, tiek ignorēta realitāte.

Nozīmīgākie fovisma pārstāvji:

Žoržs Braks
Andrē Derēns
Rauls Difī
Kēss van Dongens
Albērs Markē
Anrī Matiss
Žoržs Ruo
Moriss de Vlaminks

Anrī Matiss (1869-1954)

Matiss attēloja vispārinātas un plakanas formas, neattēloja gaismēnas, kā arī neizmantoja perspektīvi. Plaknes ieklāja ar tīru sarkano, zaļo, zilo, violeto krāsu, pievērsās spilgti krāsainiem objektiem, dažkārt tos apvelkot ar tumšu kontūru.

Matiss ietekmējās no postimpresionisma glezniecības un japāņu mākslas, kam raksturīgs košu krāsu pielietojums un atteikšanās no gaismēnām.

Matisa darbiem raksturīgs vienkāršu formu meklējums, krāsu harmonija. Gleznoja klusās dabas, aktus, interjerus, attēloja cilvēkus viņu ikdienas dzīvē.

Nozīmīgākie darbi - "Deja" (1910), "Sarkanā istaba" (1911), interjers Rožukroņa kapellai Vansā.